Masāžas, vannošanās un pirts aksesuāri - no kā tos ... / PUBLIKĀCIJAS / PIESTA SPA: viss dabīgs

Masāžas, vannošanās un pirts aksesuāri - no kā tos gatavot?

25.04.2013 18:13

Ir dažādi vannas aksesuāri no dažādiem materiāliem. Mēs atbalstām dabiskos un dažus piedāvājam – mazgāšanās cimdus, švammes, lupatiņas un jostas no kokvilnas, lina, džutas un sizala. Bija interesanti noskaidrot – kādas vēl iespējas piedāvā daba? Sākam ar Latvijai piederīgiem augiem un aizklīdām tālu pasaulē...

Piebilde: dažiem patīk asāki beržamie, citiem maigāki, bet ja cilvēkam ir diabēts, pavājināta asins cirkulācija vai āda iekaisusi – ādas berzēšana vispār nav ieteicama.

LINS

Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs, kas iedalās šķiedru un eļļas linu apakštipos un kopā ar vēl aptuveni 180-200 augu sugām ietilpst Linaceae dzimtas Linum ģintī. Viena no senākajām kultivētajāmm kultūrām. Aug mērenajā un subtropu klimata joslā, īpaši Vidusjūras reģionā. Arī Latvijāai ir savs vēsturiskais linu audzēšanas reģions - Latgale, bija pat virkne Latvijā 1923.-1970.gados selekcionētu linu šķirņu. Diemžēl viss selekcijas materiāls zudis, un pašlaik Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs ir 78 šķirnes repatriējis.
Lina šķiedra tiek daudzpusīgi izmantota, jo tā ir dabiska, ādai draudzīga, ar augstu siltuma un mitruma caurlaidību, ir mehāniski izturīga un lēni nolietojas. Nealerģiska, izturīga pret baktērijām un sēnītēm.

KAŅEPE

Sējas kaņepe (Cannabis sativa L.) ir kaņepju dzimtas (Cannabaceae) viengadīgs divmāju augs, kas cēlies Himalajos. Nozīmīgs rūpniecisks kultūraugs, no kā iegūst šķiedru un sēklas. Latvijā tās audzēšanu 20 gs. vidū aizliedza, vēlāk noteica audzēšanu ar atļaujām un pašlaik ir atļauta audzēšana šķiedras, sēklu ieguvei un dārzkopības mērķiem, taču ne telpās un segtās platībās. Latviski par kaņepēm sauc tikai sievišķos augus, vīrišķie ir saušņi (tievāki, garāki, mazāk zaroti, zied un nogatavojas ātrāk, ar kvalitatīvāku šķiedru; ir izveidotas arī vienmājas kaņepes). Arī šķiedru pareizāk saukt par kaņepes koksni, jo tā satur 77% jeb 2,5 reizes vairāk celulozes, nekā koksne (apm. 0.5ha kaņepju dod tikpat izmantojamas šķiedras cik 4 ha koku vai 1ha kokvilnas). Industriālās kaņepes eļļa gandrīz nesatur halucigēnās vielas, kas raksturīgas marihuānai (Indijas kaņepe).
Kaņepēm piemīt virkne unikālu īpašību. Kaņepju šķiedra ir viena no labākajām tekstilšķiedrām – garāka, rupjāka un stingrāka par linšķiedru. Izturīga ilgstošā mitrumā, mīksta un silta. Tā ir stiepes, gaismas, karstuma, nodiluma un pelējuma izturīga. Kaņepju papīrs ir daudz ilgtspējīgāks, to var pārstrādāt pat 7 reizes (kamēr koksnes celulozi 4 reizes), un līdz 1883.g. līdz pat 90% visa pasaules papīra bija kaņepju.

Indiāņu kaņepe jeb savvaļas kokvilna

Ziemeļamerikas augs Apocynum cannabinum. Visas auga daļas ir indīgas. Amerikas indiāņi to izmanto gan dziedniecībā (viegli nomierinošs un hipnotisks līdzeklis; pret sifilisu, reimatismu, drudzi, astmu, zarnu parazītiem), gan šķiedrām (apģērbs, auklas, zvejas tīkli).

NĀTRE
Dzēlīgā nātre Urtica dioica ir daudzgadīgs plaši izplatīts ziedošs zālaugs. Vēsturiski izmantots ārstniecībā, kosmetoloģijā, pārtikā, dārzkopībā un krāsošanai. Nātres lūksna tradicionāli tiek iegūta un izmantota tāpat kā linšķiedra. Izturīga, mīksta, elastīga, izolējoša un neburzīga šķiedra. Labi uzsūc mitrumu. Vācijā un Nīderlandē radītas kultūršķirnes, kas ļauj iegūt 4 reizes vairāk šķiedras, kā no savvaļas nātres. Ekoloģiski nozīmīgi, ka nātres labi aug bez pesticīdu izmantošanas.

KOKVILNA
Augu valsts izcelsmes šķiedra, ko iegūst no kokvilnas (Gossypium) ģints augiem vairāk kā 100 pasaules valstīs. Dabā kokvilna ir daudzgadīgs augsts krūms, komerciāli kā viengadīgs 1.2m krūms. Visaudzētāko šķirni Gossypium hirsutum ir izveidojusi jau Maiju cilvilizācija Meksikā. Kokvilnas šķiedra ir dabisks, maigs un ādai draudzīgs materiāls. Elpojošs, neelektrizējas un labi uzsūc mitrumu. Diemžēl, kokvilnas industrija ir milzīga un ķimizēta, tāpēc jāpieliek ievērojamas pūles, lai rastu iespēju izvēlēties ekoloģiski audzētu kokvilnu un šķiedras, kas ražotas bez balinātāju un krāsvielu izmantošanas.

DŽUTA
Dabiski elastīga šķiedra, ko iegūst no neliela auga (Corchorus capsularis – baltā džuta, un Corchorus olitorius – Tossa džuta, šķiedrai un kulinārām vajadzībām audzēts augs). To 85% no apjoma kultivē Gangas upes deltā Bangladešā un Indijā, vēl arī Ķīnā, Taizemē, Mjanmā, Pakistānā, Nepālā un Butānā. 2010.gadā Bangladešā ir pabeigts džutas genoma pieraksts.

Atšķirībā no kokvilnas, džutas augi neprasa mēslojuma un pesticīdu izmantošanu. Sastāv no celulozes (augu šķiedru galvenā sasrtāvdaļa) un lignīna (koksnes šķiedru galvenā sastāvdaļa). Džutas šķiedra ir UV staru noturīga, neuzkrāj statisko elektrību, ir izturīga pret nodilumu un vides iedarbību, labi absorbē mitrumu un ātri žūst. Lētākā dabiskā šķiedra, videi draudzīga un daudzkārt izmantojama. Pēc izmantošanas daudzveidības otrajā vietā pēc kokvilnas - gan kā rupjš tehnisks audums, kompozītmateriāls, ģeotekstils u.c., gan kā smalka zīda imitācija.

SIZALS
1.5-2m augstā agave Agave sisalan aug Amerikā, Rietumindijā un Āfrikā. No tās iegūst šķiedras, ko izmanto galvenokārt auklām, kā arī papīra, auduma, sienu segumu un paklāju ražošanai. Šie augi ir neskaidras izcelsmes sterili hibrīdi, savā 7-10 gadu mužā tie saražo 200-250 komerciāli izmantojamas lapas, šķiedras veido tikai 4% no visa auga masas, pie kam attīstās tās tikai saulē un virs 25C temperatūras. Nosaukums cēlies no pirmās nosūtīšanas vietas - Jukatanas ostas Sisal - vārda. Sizala šķiedra ir ļoti izplatīta, tās izstrādājumi ir pietiekami asi, lai tos varētu izmantot anticelutlīta mazāžai:)

DABISKAIS SŪKLIS
Sūkļi (Spongia, Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips ar aptuveni 500 sugām (no tām Latvijā dzīvo 5). Šie primitīvie, senie daudzšūņi ir pieauguši pie substrāta - akmens, klints vai auga saknes un dzīvo visas pasaules jūrās vai saldūdeņos (galvenokārt). Parasti gan mierīgos un tīros, jo netīri ūdeņi aizsprosto sūkļu poras. Sūkļiem ir loma ūdens pašattīrīšanās procesā - ik stundu sūklis pārsūknē ūdens daudzumu, kas līdz pat desmit reizēm pārsniedz paša tilpumu un izfiltrē no ūdens barības vielas, indīgās ķimikālijas un aptuveni 90% baktēriju. Sūklis spēj regulēt šo plūsmu un pat pagriezt to pretējā virzienā, lai pielāgotos mainīgajām straumēm vai atbrīvotos no nosēdumiem, kas sūklī sakrājušies. Sūkļiem ir neorganisks (kaļķa vai krama), organisks (spongija) vai jaukts (krama - ragvielas) sietveidā perforēts skelets – sūkļa balsts un ķermenis.
Tātad, dabiskais vannas sūklis ir dzīvnieka šķiedrainais skelets. Un tas var kalpot līdz pat 10 gadus ilgi.

CELULOZE
Dabiskā celuloze ir balts, ciets organisks savienojums, ķīmiski – polisaharīds, kura makromolekula sastāv no lineāras garas ķēdes (daži simti līdz vairāk kā 10 000 ķēdes posmi), augos šīs molekulas savītas kristāliskās mikrofibrillās. Viena no galvenajām vielām augu šūnapvalkā, sastāda vidēji 33% visas augu vielas, tās saturs kokvilnas šķiedrā ir 90% un sausās kaņepēs 40-50%. Biežākais organiskais savienojums uz Zemes. Rūpnieciski celuzozi iegūst atdalot gavenokārt no koksnes, kokvilnas un ātraudzīgā bambusa. Izmanto gan tīru celulozi, gan reģenerētu - citu šķiedru sintēzei: visbiežāk viskozes, tai skaitā modāla un liocela ieguvei. Atkarībā no pielietotās tehnoloģijas viskoze var imitēt zīdu, vilnu, kokvilnu un linu. No celulozes iegūst arī papīru, plastikātus un to izmanto laku rūpniecībā.

LUFA (Ēģiptes gurķis, Arābu gurķis)

Tropu un subtropu stīgojoši gurķveidīgi Cucurbitaceae ģints divu sugu augi: Luffa aegyptiaca un Luffa acutangula, ko audzē un ēd kā dārzeni Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā. Jaunu (vēl zaļu un līdz 12cm garu) to sauc par sviesta ķirbi un izmanto kā uzkodu, ceptu, mīklās vai kā karija sastāvdaļu, tā sulu un sēklas izmanto tautas medicīnā pret dzelti. Pilnībā nogatavojies auglis ir ļoti šķiedrains, un izstrādājot to iegūst asu sūkli, ko izmantoto divējādi – kā ķermeņa skrubi un trauku mazgāšanai. Starp citu, auga sēklas iegādājamas arī Latvijā.

BAMBUSS
Ziedoši daudzgadīgi mūzzaļi Poaceae ģints Bambuseae dzimtas augi. Pateicoties unikālai sakneņu sistēmai aug ļoti ātri (no 3-10cm līdz pat 1m diennakts laikā) un veido kolonnveida dobus stumbrus. Bambusam ir būstiska ekonomiska, kultūras un arī mitoloģiska nozīme Dienvidāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Austrumāzijā, kur to izmanto kā celtniecības materiālu, pārtikā, medicīnā un kā universālu izejmateriālu (papīrs, mūzikas instrumenti, mēbeles u.c.). Dažādie bambusi ir nozīmīgs dzīvnieku barības avots, tādu kā pandas, Madagaskaras lemurs, kalnu gorillas, šimpanzes un ziloņi. Kādas kodes Omphisa fuscidentalis kāpurs, kas barojas ar bambusa mīkstumu, vairākās valstīs ir īpaša vietējā delakatese ...
Dabiskā bambusa šķiedra ir antibakteriāla, elastīga un patīkama, tomēr jāzina, ka bambusa celulozi pārstādā ne videi draudzīgā veidā. Piemēram, tā šķiedra ir par īsu, lai rūpnieciski pārvērstu pavedienā bez ķimikāliju palīdzības – rezultātā neeksistē bambusa audumi, ir no bambusa veidoti audumi.

RAFIJA
Rafijas palmas – aptuveni 20 sugu Raphia ģints tropiski ziedaugi Āfrikā, Madagaskarā, arī Centrālajā un Dienvidamerikā. Plaši izmanto tekstilijās, darzkopībā un būvniecībā. Vietējās kultūrās izmanto rafiju sulu, kas satur daudz cukuru, kā svaigu, tā audzētu vīnā vai biezā tradicionālā rafijas liķierī ar nosaukumu, kurā saklausāmas džungļu skaņas - Ogogoro.

RĀMIJA, RAMĪ (Ķīnas nātre)
Nātru dzimtas augs, Urticaceae Boehmeria nivea, daudzgadīgs zālaugs, kura lapu matiņi atšķirībā no parastās nātres nedzeļ. Otrs paveids ir malajiešu rāmija (arī nosaukums “rami” cēlies no malajiešu valodas). Viens no vecākajiem šķiedru kultūraugiem (vairāk kā 6000 gadu), izmantots galvenokārt audumu ražošanai. Šķiedra stiprāka par kokvilnu un linu, labi saglabā formu, stipra (jo īpaši stipra kļūst mitra), zīdaini spīdīga, bet nav elastīga un ir lūstoša – lai audumi neburzītos, to sajauc ar kokvilnu vai poliesteru. Daudz izmanto rūpnieciskos audumos, mēbelēs, papīram un maisījumos ar citām šķiedrām.

RATTANS jeb ROTANGPALMA
Ratans jeb rotans – Calameae dzimtas aptuveni 600 sugu palmas. Izmanto pārtikā, ārstniecībai, krāsošanai (palmas sarkanos sveķus vietējie sauc par pūķa asinīm). Populāras ir Indonēzijas rotangpalmu mēbeles, grozi, dekoratīvie priekšmeti. No rotanga šķiedras iegūst mākslīgo kaulu medicīnas implantiem, ko cilvēka organisms tikpat kā neatgrūž.

KARTUPEĻPALMAS jeb konjac auga sūkļi
Interesantu dabīgo sūkli iegūst no kartupeļpalmas (Amorphophallus konjac) jeb konjac auga saknes, kas piedevām šķiedru tīklveida struktūrai ir dabīgi mitrs un sārmains (ziepjains - nav nepieciešami papildus attīrošie līdzekļi vai tos var lietot mazāk). Izmanto sejas un ķermeņa mazgāšanai, lai dabiski līdzsvarotu ādas pH līmeni un regulētu tauku dziedzeru darbību. Nebūdams abrazīvs der pašām maigākām ādām, viegli eksfoliē, stimulē asins cirkulāciju un veicina ādas šūnu atjaunošanos. Nav lēts.

Un ir vēl daudz eksotisku šķiedraugu!

Abaka (Musa textilis) – banānu dzimtas augs, kura šķiedras sauc arī par Manilas kaņepēm un izmanto papīram, tējas maisiņiem, filtrpapīram, banknotēm, tekstila un papīra izstrādājumiem. Lai svešādu vārdu neliktos par maz – Lupis, tā sauc augstākās kvalitātes abaku... (Flipīnas, Kostarika, Ekvadora)

Agavju un cukurniedru šķiedras – arī šos augus pēc sulas izspiešanas izmanto šķiedru ieguvei.

Iris macrosiphon – īriss, ziedaugs, ko Amerikas indiāņi izmantoja tīkliem, auklām un dažādu priekšmetu izveidei.

Kapoka jeb ceiba, Javas kokvilna. Tropiski augsti un ērkšķaini koki Meksikā, Centrālamerikā, Karību reģionā un Āzijā. Maiju mitoloģijā svēts koks. Ražo lielas pākstis, kurās sēklas ietītas pūkainās dzeltenīgās šķiedrās, kas sastāv no celulozes un lignīna.

Kenafa – jeb Javas džuta, auga latīniskais nosaukums Hibiscus cannabinus, bet visā pasaulē to apzīmē ar ... 129 dažādiem nosaukumiem. Aug Dienvidāzijā, Dienvidāfrikā, dievidaustrumu Eiropā un ASV. Šķiedra līdzīga džutai, izmanto auklu, rupja auduma un papīra ražošanai, celtniecībā un dārzkopībā. Kenafas papīrs ir labākas kvalitātes, dabiski baltāks un videi draudzīgāks (prasa par 20% mazak enerģijas patēriņa), nekā koksnes papīrs.

Kokosa šķiedra – jeb koira, kas ir vairāku veidu šķiedras no kokosrieksta miziņas, ko daudzpusīgi izmanto matračos, paklājos, celtniecībā, dārzkopībā u.c.

Papiruss - Cyperus papyrus grīšļa jeb papīra niedre, jeb Nīlas zāle. To ēd, izmanto laivu būvniecībā, šķiedru ieguvei un slavenā papirusa papīra ražošanā.

Pina – tā sauc sķiedru no ananāsa auga lapām, ko ar rokām atdala, vērpj un auž audumā galvenokārt Filipīnās. Viegls, bet stiprs materiāls, ko izmanto somās, galdautos, apģērbos, paklājos.

Roselle jeb hibisks, Hibiscus sabdariffa – džutas aizstājējaugs. Izmanto kulinārijā, dziedniecībai, kā pārtikas krāsvielu, no tā iegūst “Sudānas tēju”, kas mazina klepu un ir antioksidantu avots.